Strāvas transformators (CT) ir elektrisks instruments, ko izmanto, lai mērītu maiņstrāvu vai nodrošinātu strāvas signāla izolāciju. Darbojoties pēc elektromagnētiskās indukcijas principa, tas pārvērš lielas-strāvas strāvu proporcionāli zemākā strāvā, tādējādi nodrošinot drošu mērījumu un kontroli, izmantojot instrumentus, aizsargierīces vai relejus. Energosistēmās strāvas transformatori ne tikai nodrošina mērījumu precizitāti, bet arī efektīvi izolē augstsprieguma ķēdes, tādējādi aizsargājot gan aprīkojumu, gan apkalpojošo personālu.
Pamatojoties uz to struktūru un paredzēto pielietojumu, strāvas transformatorus var iedalīt dažādos veidos. Pēc tinumu struktūras tie tiek klasificēti toroidālos, kolonnveida un sadalīto{1}}kodolu veidos; cita starpā toroidālos transformatorus parasti izmanto elektroenerģijas sadales sistēmās, kolonnu transformatori ir piemēroti augstsprieguma-videi, un dalīto-kodolu transformatori atvieglo uzstādīšanu un apkopi uz vietas. Lietojumprogrammas ziņā tie ir plaši sadalīti mērīšanas-klasēs un aizsardzības-klasēs; pirmais prioritāti piešķir mērījumu precizitātei, bet otrais akcentē ātru reaģēšanu bojājuma apstākļos, lai nodrošinātu drošu energosistēmas darbību.
Strāvas transformatorus var klasificēt tālāk, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā montāžas metode, nominālais strāvas līmenis un polaritāte. Piemēram, attiecībā uz montāžas metodēm tos var klasificēt kā kopņu -caurlaidības veidus vai virsmas{2}}montāžas veidus; attiecībā uz nominālajiem strāvas līmeņiem tos iedala zema-sprieguma, vidējā-sprieguma un augsta{5}}sprieguma pakāpēs; un attiecībā uz polaritāti tos izšķir kā tiešās-polaritātes vai reversās-polaritātes transformatorus. Praktiskā pielietojumā ir ļoti svarīgi izvēlēties piemērotu strāvas transformatora tipu; tas ne tikai ietekmē mērījumu precizitāti, bet arī tieši ietekmē energosistēmas darbības drošību un saistīto iekārtu kalpošanas laiku.